Personāla atlase /Darba tirgus tendences 2012.gadā /

Katrīna Ošleja, Talentor Latvia direktore

Kāds, jūsuprāt, būs Latvijas darba tirgus nākamgad? Kādas tendences prognozējat par vakanču daudzumu, cik aktīvi darba devēji meklēs jaunus darbiniekus? 

Ja ekonomiskā situācija turpinās saglabāt stabilitāti, darba piedāvājumu daudzums turpinās pieaugt. 

Kāda veida un kādu jomu darbinieki tiks meklēti vairāk, būs pieprasītākie?

Vēl joprojām aktuālākās būs vakances, kas saistītas ar aktīvo pārdošanu un tirdzniecību, kā arī IT jomu. Daudzi uzņēmumi arvien aktīvāk pievēršas eksportam, tādēļ meklēs pārdošanas cilvēkus, kuri ir gatavi strādāt ar potenciālajiem klientiem citās valstīs. 

Vai darba devējiem šādus darbiniekus būs vēl grūtāk atrast nekā patlaban?

Darba devējiem būs grūtāk atrast augstāk minētos speciālistus, jo arvien turpināsies emigrācija labāk atalgota darba meklējumos. 

Jau šobrīd savā ikdienā novēroju, ka darba devējiem ar vājāku reputāciju kļūst grūtāk piesaistīt sekmīgus, pieredzējušus profesionāļus. Darba ņēmēji bieži atsakās no dalības konkursos, ja darba devējs ir mazpazīstams vai tā reputācija ir apšaubāma. Tas nozīmē, ka darba devēji būs spiesti domāt par savu tēlu, vērtībām un biznesa ētiskajiem aspektiem. 

Kādas izmaiņas gaidāmas atalgojuma ziņā?

Šī brīža ekonomiskā situācija nesola ne strauju atalgojuma pieaugumu, nedz arī kritumu. Iespējams, darba devēji vēlēsies vēk biežāk piesaistīt nozīmīgāku atalgojuma daļu darba rezultātam. 

Kas ir tas, ko darba devēji nākamgad varētu sagaidīt no jaunajiem un arī no esošajiem darbiniekiem? Vai šajās vēlmēs gaidāms arī kas jauns, kas iezīmējas jau tagad?

Kā jau minēju, Darba devējiem arvien intensīvāk būs jāpiedomā pie sava darba devēja tēla - kāda ir tiešo vadītāju attieksme pret darbiniekiem, vai uzņēmums kopumā ir ētisks savās biznesa aktivitātēs (vai maksā nodokļus, vai maksā piegādātājiem u.c.), vai iesaista darbiniekus lēmumu pieņemšanās, kāda ir organizācijas iekšējās un ārējās komumikācijas kvalitātel būs jāsāk audzināt un komunicēt ar potenciālajiem nākamās paaudzes darbiniekiem, jo Latvijas iedzīvotāju skaits sarīk un cīņa par profesionālāko tās daļu tikai pieaugs. Vārdu sakot, vairs nepietiks ar ārējo, PR speciālistu spodrinātu tēlu. Tam būs jāsaskan ar organizācijas iekšējās dzīves realitāti, jo slikta slava ātri  nonāk Twiterī un citos līdzīgos komunikācijas kanālos. Turklāt jaunās paaudzes vērtības ir orientētas uz savu personisko vērtību saskaņu ar organizācijas vērtībām.

Kas nākamgad būs spilgtākās iezīmes, kas raksturos darba devēju un darbinieku attiecības? Vai tajās nākamgad kaut kas varētu būtiski mainīties? (prasības par rezultātu sasniegšanu, darbinieku pārslodze, iekšējais klimats darbavietā utt.)  

Pieaugot nepieciešamībai pēc produktivitātes un reāliem biznesa rezultātiem, arvien vairāk uzņēmumu ieviesīs sistēmas, kas mērīs darbinieku ieguldījumu, sasniegtos mērķus un darba izpildi dažādos tās aspektos. Šāds spiediens noteikti radīs pārslodzi un izdegšanu darba vietā. Daļa no mūsu kandidātiem krasi maina savu karjeru, ejot prom no labi apmaksātām darba vietām, jo nespēj ilgtermiņā izturēt šādu darba režīmu. Ceru, ka gudrākie no darba devējiem, kas vēlas saglabāt kompetentus profesionāļus meklēs veidus, kā sabalansēt darba un personisko dzīvi.

Galvenais no iemesliem, kas motivē vai demotivē darbinieku strādāt, ir viņa attiecības ar tiešo vadītāju. Lai gan Latvijā ir atjaunojušās vadītāju dažāda veida macības, tomēr tās vairāk orientētas uz tā saucamajām "Hard skills" (finanšu vadība, pārdošanas vadība, plānošana, sistēmu ieviešana organizācijā u.c.). "Hard skills" mācības neuzlabo galveno vadītāja kompetenci, kas ietekmē viņa padoto rezultativitāti - komunikācijas prasmes. Daļa vadītāju nezina tādas parastas lietas, kā sniegt atgriezenisko saiti darbiniekam, kā kopīgi ar darbinieku vienoties par nākamā perioda mērķiem, kā veicināt darbinieka atbildības uzņemšanos un iniciatīvu. Domāju, ka šajā ziņā kādas pārmaiņas gaidāmas tikai tajos uzņēmumos, kuri sāks apzināties, kā var motivēt un noturēt labus darbiniekus, strādājot tieši caur viņu tiešo vadītāju tā saucamo "soft skills" attīstību.

CV-Online nesen veiktā aptaujā 30% uzņēmumu, kas nākamgad plāno pieņemt jaunus darbiniekus, to plāno darīt, jo paredz darbinieku rotāciju. Kādi ir Jūsu novērojumi – kas ar strādājošo rotāciju notiek patlaban un kas notiks nākamgad? Kas ir galvenie iemesli, kāpēc darbinieku rotācija, šķiet, atkal palielinās, un vai šie iemesli ir citi nekā, piemēram, pirmskrīzes laikā? Kāpēc cilvēki tagad pamatā vēlas mainīt darbu?

Manā skatījumā, pastāv divi galvenie iemesli, kāpēc darbinieki atstāj uzņēmumus un rodas rotācija: 1) vērtību saskaņa ar organizācijas vērtībām, kas ietver arī darba devēja tēla aspektu. Cilvēki vēlas piederēt tādai organizācijai, ar ko viņi var lepoties. 2) arī pētījumi apstiprina, ka 80% gadījumu darbinieks kā aiziešanas iemeslu min attiecības ar savu tiešo vadītāju. Šī tendence saglabāsies un, iespējams, pie labvēlīgākiem ekonomiskajiem apstākļiem var pat pieaugt. Ja darbinieki jutīsies droši par savām profesionālajām kompetencēm un iespējām atrast citu labāku vadītāju ētiskākā organizācijā, viņi arī drošāk dosies prom no savām “nepilnīgajām” darba vietām.

Kā mainās darba meklētāju (ne tik daudz bezdarbnieku, cik to, kuri grib mainīt esošo darbu pret citu) attieksme, prasības un vēlmes, ko viņi sagaida no darba devēja? Vai nav tā, ka materiālo faktoru vietā arvien svarīgāki kļūst nemateriālie (lai novērtē, lai palīdz attīstīties utt.)?

Piekrītu, cilvēkiem kļūst svarīga ne tikai kvantitatīvā darba dzīves puse (alga, darba dienas garums u.c.), bet arī kvalitatīvā (attiecības; vai saskatu šajā darbā jēgu savas personiskās dzīves kontekstā u.t.t.) Tā kā tik daudzas stundas pavadām darbā, mēs vēlamies saskatīt tajā jēgu, un faktiski darba dzīve un personiskā dzīve jau tiek uztverta kā vienots veselums – dzīve, kurā es varu attīstīties, sasniegt savus mērķus, būt laimīgs.  

Vai starp ierastajām cilvēku izmantotajām darba meklēšanas metodēm, stratēģijām un paņēmieniem biežāk nav novērojams arī kas netradicionāls, radošs? Vai un kā darba meklētāji vairāk cenšas izcelties uz parējo fona? Un kas jauns ienāk tajā, ar kādām metodēm jaunus darbiniekus meklē darba devēji?

Cilvēki arvien vairāk izmanto sociālos tīklus un pozicionē sevi kā savas jomas ekpertus Twiterī un līdzīgās vietnēs, lai demonstrētu savu profesionalitāti un iniciētu diskusijas.

Drukāt