Personāla atlase /Sociālo mediju lietderība /

 

Lai pārliecinātu uzņēmumu vadītājus par sociālo mediju izmantošanas veidiem, iesaka runāt „viņu valodā"

Autors: Elizabete Rutule, Nozare.lv

Lai pārliecinātu uzņēmuma vadību par sociālo mediju izmantošanas veidiem, būtu jālieto attiecīgajiem cilvēkiem atbilstoši argumenti, liecina aģentūras LETA sociālo mediju vortāla Webradar.lv rīkotās diskusijas dalībnieku teiktais.

A/s Swedbank komunikācijas vadītājs Latvijā Ivars Svilāns pauda viedokli, ka ir jāprot argumentēt ar tiem argumentiem, kas pārliecina attiecīgo cilvēku. Piemēram, finanšu direktoram būs vieni argumenti, personāla un informācijas tehnoloģiju vadītājiem - citi, bet stratēģiskā līmeņa vadītājiem - citi.

Par nepieciešamību izmantot pareizus argumentus liecina arī Latvijas Zaļā punkta pieredze. Organizācijas mārketinga un komunikācijas vadītāja Jana Duhovska stāstīja, ka sākotnēji izskanējusi pozīcija, ka sociālie tīkli ir tikai spēļmantiņa, ar ko darbinieki pārāk aizrāvušies, un ka tas nav interesanti. Taču, kad parādīts, ka šādā veidā iespējams saņemt jautājumus, kā arī iegūt viedokļus, daudz informācijas no ārzemēm un pat konkurentiem, tas ticis akceptēts.

Tur to attaisnojumu atradām, bet bija slidens brīdis,atzina J. Duhovska.

I.Svilāns vērsa uzmanību uz to, ka parasti, vismaz ārzemēs, kamēr cilvēks nonāk līdz izpilddirektora līmenim, paiet zināms laiks, taču jaunās kompetences nāk no citas paaudzes, līdz ar to ir ieprogrammēts konflikts. „Viņi teiks kā ķeizars Vilhelms -mašīna ir jauka atrakcija, bet zirgi būs vienmēr," salīdzināja Swedbank pārstāvis. Viņaprāt, arī vadītāji mēdz sākotnēji uzskatīt, ka sociālie mediji ir tīņiem un neko neietekmē. Taču, kad izrādās, ka ietekmē, vadītājs attopas, ka nepieciešams plāns, stratēģija, jāpauž oficiālais viedoklis un jāuzlabo tēls sociālajos medijos, un arī viņš pats pauž gatavību „no rītdienas sākt tvītot".
Savukārt SIA Bite Latvija interneta komunikācijas un satura menedžeris Kaspars Misiņš diskusijā norādīja, ka viņam šajā ziņā ir paveicies, jo ar vadību bijis ļoti viegli. „Varu piezvanīt izpilddirektoram un pajautāt, varu arī uzrakstīt e-pastu tehniskajam direktoram un piedāvāt parunāt tviterī par noteiktām tēmām," stāstīja K. Misiņš.
Vaicāta par sociālo mediju speciālistu iesaistīšanos stratēģijas izstrādē, J. Duhovska teica, ka pamatā organizācijā stratēģija speciālistei tiek noteikta un viņa strādā atbilstoši tai. Taču darbinieku nav daudz un darbs notiek koleģiāli, tādējādi arī sociālo mediju speciāliste piedalās stratēģijas izstrādē. K. Misiņš teica, ka situācijas atšķiras -reizēm kopīgi tiek attīstīta viņa ideja, reizēm viņam tiek ierosināts, ko vēl var darīt. Viņš esot iesaistīts arī stratēģijas veidošanā.
I.Svilāns norādīja uz kādu citu aspektu - lai gan, no vienas puses, darbošanās sociālajos medijos daudzās izpausmēs ir tehniska operācija, no otras puses, attiecīgajam cilvēkam jābūt vadības līmenī. Piemēram, gadās situācijas, kad valdes līmeņa jautājumu apspriedēs automātiski piedalās preses sekretārs, lai gan funkcionāli viņa amats hierarhijā ir vairākus līmeņus zemāk. Tas saistīts ar vajadzību pārmaiņu brīžos sagatavot komunikāciju.
Minētie uzņēmumi pirmos profilus sociālajos tīklos izveidojuši pirms diviem trim gadiem.

Drukāt