Personāla atlase /Uzņēmumiem ir vērts definēt sociālo mediju politiku /

 

Pasniedzēja: Uzņēmumiem ir vērts definēt sociālo mediju politiku

Autors: Elizabete Rutule, Nozare.lv

Lai izvairītos no pārpratumiem, uzņēmumiem un organizācijām ir vērts izstrādāt sociālo mediju politiku, aģentūras LETA sociālo mediju vortāla Webradar.lv rīkotajā diskusijā ieteica Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikāciju nodaļas pasniedzēja Signe Valtiņa. Viņa atzina, ka tai nav jābūt ļoti striktai. Tās var būt vadlīnijas, kurās ir definēts, ko un kādu komunikācijas veidu sagaida no sociālo mediju speciālista, kādas ētikas prasības jāievēro u.tml. Lai gan tās ir diezgan pašsaprotamas lietas, nav slikti tās definēt, uzskata S. Valtiņa.

Sociālo mediju aģentūras Inspired Digital vadītājs Artūrs Mednis norādīja, ka viņa pārstāvētā aģentūra arī izstrādā darbības vadlīnijas - sociālo mediju satura un komunikāciju stratēģiju. Līdz ar to jau iepriekš ir skaidrs pa dienām, nedēļām, mēnešiem, kāda informācija tiks publiskota. „Tas ir pareizi, tas ir sistemātiskums, atstājot vietu reakcijai uz šī brīža aktualitātēm un radošajam lidojumam," piebilda A. Mednis.

Turpretī a/s Swedbank komunikācijas vadītājs Latvijā Ivars Svilāns pauda viedokli, ka, no vienas puses, šādām iekšējām politikām jābūt, taču reālajā dzīvē tas būtu tāpat kā uzrakstīt, ka saulei katru rītu vajadzētu uzlēkt, bet vakarā vajadzētu norietēt, vajadzētu būt četriem gadalaikiem utt. Viņaprāt, politikas apraksta ko tādu, par ko visi ir vienisprātis. „Nekad nevari uzrakstīt pilnīgi detalizēti, ko darām un ko nedarām," teica bankas pārstāvis. Taču darbinieku darbošanos sociālajos medijos, pēc I. Svilāna domām, nosaka organizācijas iekšējā kultūra un vērtības.

Viņš uzskata, ka cilvēkam jāvadās pēc principa: ko viņš dara vai nedara dzīvē tur, kur cilvēki viņu var identificēt kā Swedbank darbinieku, piemēram, viesībās.

Līdzīgi jādomā, darbojoties sociālajos tīklos. „Vai piedzersies un dejosi pa galdu?" piemēru minēja I. Svilāns. Viņš atzina, ka pilnībā identificēties ar organizāciju nekad nav iespējams, taču vajadzētu saprast tās vērtības.

Personāla atlases kompānijas Talentor Latvija vadošā partnere Katrīna Ošleja diskusijā minēja, ka preses relīzes organizācijās parasti pārlasa, pielabo, pieslīpē, akceptē vairāki cilvēki. Savukārt tviterī rīcībai jābūt ārkārtīgi ātrai, taču tur sēž noteikta veida personības. „Dažkārt šķiet, ka tam cilvēciskajam faktoram ir lielākā nozīme, bet citreiz - ka par daudz humora," runājot par sociālo mediju darbinieku izpausmēm, teica K. Ošleja. I. Svilāns puspajokam norādīja, ka oficiālās preses relīzes tik rūpīgi tiek pārbaudītas, lai tajās nepaliek nekas no humora, lai tās būtu garlaicīgas un ikdienas cilvēku komunikācijā nelietojamas. Viņaprāt, lielākais izaicinājums lielajiem uzņēmumiem ir kļūt cilvēciskiem. Savukārt SIA Bite Latvija interneta komunikācijas un satura menedžeris Kaspars Misiņš piebilda, ka reizēm sociālajos tīklos ir mēģinājis jokot uzņēmuma vārdā, taču reakcija dažādu lietotāju vidū bijusi atšķirīga. Piemēram, speciālisti raukuši degunu, savukārt citi lietotāji atsaukušies pozitīvi un tvītojuši.

 

 

Drukāt